Sibīrijas ciedrupriede (P. sibirica) Latvijas mežos un parkos sākta audzēt 19. gs. beigās (nozīmīgākie stādījumi Naujenē un Kurmenē). Skaista un izturīga ir Korejas ciedrupriede (P. koraiensis; skujas pa 5, zilganzaļas, 7-15 cm garas), kurai, tāpat kā Klinšukalnu priedei (P.c ontorta var. latifolia; Latvijā sasniedz 20 m augst.) un Mareja priedei (P. murrayana; izmēģinājuma kultūras Bauskā, Talsos, Ugālē, Kuldīgā) no Z - Amerikas, Latvijā varētu būt mežsaimnieciska nozīme.

Aizvien vairāk sāk audzēt arī ciedru stādus. Pirms sēšanas sēklas jākodina un, ja nepieciešams, jākrāso, lai aizsargātu pret putniem. Ieteicams sēt šaurās (2-3 cm) sējvadziņās; tā tiek atvieglota skujbires apkarošana. Dīgtspējas stimulēšanai sēklas 24 st. mērcē vara vai kobalta sulfāta šķīdumā (100 mg/l). Sēklu iestrādes dziļums 1-1,5 cm. Sausas sēklas normālos laikapstākļos sadīgst 2-3 nedēļu laikā, bet ekstremālos apstākļos (pārlieks sausums, lieks mitrums, pazemināta temperatūra) dīgšanas ilgums var pat divkāršoties. Ja 8. - 10. dienā pēc sējas, kad sākas sēklu izknišana, iestājas sausums, obligāta ir lietēšana, un tā jāturpina līdz masveidīgai sēklu sadīgšanai. Ja gaisa temperatūra pārsniedz 30°C, dīgsti jāapēno.

Ciedrupriedi jāstāda pavasarī iespējami agri. Apmežojot jaunus izcirtumus, stādmater. obligāti jāapstrādā ar insekticīdiem aizsardzībai pret smecerniekiem. Ciedras rūpīgi jākopj, jo apēnojumā kociņi ātri izstīdzē, tos pastiprināti apdraud smecernieki, bet ziemā - peļveidīgie grauzēji. Pret meža dzīvniekiem ciedras aizsargā, tās iežogojot vai lietojot repelentus.