Liepas (Tilia) — liepu dzimtas (Tiliaceae) ģints. Latvijā savvaļā aug tikai parastā liepa (T.cordata). Tā ir vasarzaļš 1. lieluma koks ar plašu, dziļu sakņu sistēmu, samērā resnu stumbru un pelēku, saplaisājušu mizu. Vainags apaļš vai piramidāls. Lapas pamīšas, ieapaļi sirdsveidīgas, ar zobainu malu un brūnganiem matu pušķiem dzīslu stūros. Ziedi bāli dzelteni, smaržīgi, pa 5-9 ziedkopā. Uz tās kāta mēlveida seglapa, kas vēlāk kļūst par augļkopas spārnu. Zied VI-VII. Auglis – apaļš vai iegarens riekstiņš, ienākas X. Augļus izplata vējš visu ziemu. 1000 riekstiņu masa 26-27 g. Mežaudzē parastā liepa sāk ziedēt 25-30 g. vecumā, savrup augoši koki — 15-20 g. vecumā.

Latvijā parastā liepa sastopama samērā bieži, it īpaši trūdvielām bagātā augsnē. Sasniedz 35 m augst. un 7 m apkārtmēru. Mūža ilgums 200-300 gadu. (Dižākās liepas Latvijā ir Valdemārpils Elku liepa Talsu raj., Aucenieku dižliepa Kuldīgas raj., Aužuļu dižliepa Liepājas raj.) Parastās liepas tīraudžu kopplatība ir 200-300 ha, tā biežāk aug mistrojumā ar citiem lapu kokiem, it īpaši ar ozolu. Mežos parasti sastopama II stāvā un pamežā. Koksne mīksta, viegla, parasti balta, bez tumšāka kodola, ar vāji izteiktām gadskārtām. To izmanto saplākšņu ražošanai, mūzikas instrumentu, rasējamo dēļu izgatavošanai, kokgriezumiem.

Mežos parastā liepa vairojas ar celma atvasēm, retāk ar sēklām. Ziedus izmanto ārstniecībā. Iecienīts apstādījumu koks. Apstādījumos bieži audzē no R-Eiropas introducēto platlapu liepu (T.platyphyllos), kas ir agri ziedošs 1. liel. koks ar plašu vainagu. Lapas un ziedi lielāki nekā parastajai liepai. Ļoti bieži, it īpaši alejās, audzē Holandes liepu (T.vulgaris), kas ir parastās liepas un platlapu liepas hibrīds. Latvijā introducētas ~10 liepu sugas. Pavairo ar sēklām, noliektņiem, kā arī potējot.

© Meža enciklopēdija