Oriģināla un dabīga dāvana
ozola stādiņš
skaistā iepakojumā!

OZOLIŅŠ

KOKA PODIŅĀ

BĒRZS

9.50

4.99€

4.99€

4.99€

4.99€

4.99€

4.99€

4.99€

4.99€

14.50

19.50

9.50

9.50

9.50

9.50

9.50

9.50

9.50

cena EUR 4.99

EUR 4.99

EUR 39.99

29.99

Cena:

LAPEGLE

LIEPA

EGLE

PRIEDE

MELNALKSNIS

OSIS

SIBĪRIJAS CIEDRUPRIEDE

Roku darbs un dabīgi materiāli.

Iespējams vislabākā dāvana pasaulē! 

Nosūti koku draugam aploksnē!

Sūti epastu kokskaste@kokskaste.lv vai zvani +371 2025 2217

Šajā dāvanu kastītē tu atradīsi visu, lai izaudzētu
savu ozolu vai kādu no 8 citu koku šķirnēm.

Tā būs labākā un oriģinālākā dāvana visos svētkos, Jānim vai Līgai, par piemiņu paliekoša dāvaniņa kāzu viesiem Bērziņu vai Ozoliņu ģimenē, kā arī neaizmirstams pārsteigums sadarbības partneriem un kolēģiem.

Kastīte locīta no Līgatnes papīrfabrikas gofrētā kartona (daudz vairs tieši Līgatnes kartona gan nav palicis). Pamācība drukāta uz otreiz pārstrādāta papīra.

Koks kastē - Iespējams skaistākā dāvana pasaulē!

mūsu draugi:  failiem.lv  |  due.lv  |  lakstos.lv  |  mojo-jojo.lv  |  treebox.eu

Ja vēlies kastīti personalizēt vai iegādāties vairāk par 10 kastītēm skaties cenas un atlaides šeit.

*Kastītes iespējams personalizēt ar uzņēmuma logo, iespējas skaties šeit.

Uzzini par koks kastē jaunumiem pirmais

 

Koks kastē

Izdīgušo ozoliņu vari pasūtīt koka podiņā.
Tas ir Latviešu meistaru ar rokām gatavots podiņš. Izmērs tam ir tāds pats kā mūsu kartona kastītēm 100x100x100mm +/- 5mm. Tajā ievietots plastikāta podiņš kurā iestādīts ozoliņš.

Šis podiņš jāpasūta vismaz nedēļu iepriekš. Podiņam iespējams lāzergravējums ar jūsu uzņēmuma logo vai saukli. Šis podiņš vairs netiek iepakots papildus kastītē un nāk komplektā ar brūnu papīra maisiņu. Podiņus eļļo ar lineļļas beicēm un var pasūtīt dažādās krāsās: 

     

   

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas (Betulaceae) lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints. Bērzi aug tikai Ziemeļu puslodē, tas ir, Eiropā, Āzijā līdz Himalaju dienvidiem un Ziemeļamerikā; Latvijas teritorijā tie ir vieni no izplatītākajiem kokiem.

Vislabākais stādīšanas laiks ir rudens, taču, ja tas nokavēts, tad iespējams iedēstīt bērzu arī ļoti agrā pavasarī. Bērzam ir nepieciešams daudz gaismas. Bērzi nav prasīgi augi, tomēr tiem vislabāk patīk augt irdenā, trūdvielām bagātā augsnē, bet šis koks protams samierināsies arī ar jebkādu citu augsni.

Pavasarī, līdz atkūst zeme, no bērziem tecina sulas, kas satur cukuru, ekstraktvielas un minerālvielas, sevišķi kāliju. Tā iegūst veselības dzērienu, ko raudzētā veidā saglabā līdz vasarai. Mūsu senči visu vasaru dzēruši bērzu sulu, glabājot to klētī lielās ozola mucās, kurām virsū uzsējuši miežus, lai sazēlušais zelmenis ir kā vāks. Vasaras svētkos un saulgriežu dienā latvieši cērt baltā stumbra un maigo lapu kokus, lai pušķotu ar tiem savu namu durvis un goda telpas.
Ja ziemā bērziem zari ir sarkani, tad gaidāms vējputenis. Ja bērzi savas lapas sāk mest no galotnes, tad gaidāma sekla ziema. 

Latviešu tauta stipru tautudēlu salīdzina ar ozolu, bet daiļu tautumeitu ar kuplu liepu - Liepa ir sieviešu koks.

Parastā liepa (Tilia cordata) ir līdz 30 m augsts malvu dzimtas koks ar plašu vainagu. Parastā liepa aug mežos, upju krastos, uz ezeru salām. To audzē arī ceļmalās un apdzīvoto vietu tuvumā. Liepas der skaistumam ceļu alejās, parkos, māju vārtos, pagalmos, gatvēs, piemiņu vietās un lapenēs. Liepas attīra gaisu, ražo fitoncīdus un skābekli.

Liepa enerģētiski ir ļoti spēcīgs koks, kas cilvēkiem dod vēlmi dzīvot un cīnīties, dziedējot it visu. Liepziedu tēja un medus ir pirmās zāles pie saaukstēšanās. Ar liepu lapu slotiņām pirtī var tikt pie tīras un maigas ādas, nomierinot nervus un mazinot galvassāpes. Liepu ziedu slotiņa attīra ādu labāk nekā ziepes.

Visresnākā Latvijas liepa ir «Valdemārpils elku liepa» pie Sasmakas ezera - Valdemārpils Dižliepas ciemā pie bijušās Sasmakas muižas kungu mājas. Tās stumbra apkārtmērs 8m un augstums ap 25 metriem. Liepas mūžs vērtējams ap 350-400 gadiem.

Ja vētra nolauž liepas stumbru, atlikušie sānu zari aug ar trīskāršu spēku. Ja stumbrs nolauzts līdz ar zemi, vienalga, arī tad sparīgas atvases kā izdzīsies no celma un izaugs liepa ar vairākiem stumbriem.

Priežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas. Lapegles ir sastopamas tikai ziemeļu puslodē. Atšķirībā no citiem skujkokiem, lapegles rudenī un ziemā nomet skujas. Tās ir ātraudzīgas, mūža ilgums līdz 600 gadu. Rudenī lapotne ilgi paliek zaļa. Izteikta saulmīle, salizturīga. Jutīga pret gaisa un augsnes sausumu. Lapegle pieder pie agri plaukstošu koku sugām. Tas nozīmē, ka kociņi jāiestāda pēc iespējas agri pavasarī, līdzko lietus ūdeņi izkausējuši sniega segu un zeme ir atlaidusies. Stādīšanai der 2,5-3 gadus veci (vai vecāki) vismaz 50 cm gari stādi. Jaunākus sējeņus nevajadzētu stādīt, jo pāraugušā zālē tie nīkuļo vai pat aiziet bojā.

Lapegles koksne ir smaga, sveķaina, ļoti dekoratīva, ar priedei līdzīgu tekstūru. To izmanto celtniecībā, zemūdens konstrukciju būvēšanai, kā arī dārza mēbeļu ražošanai. Siltumā uzkarstot, izdala sveķus, atšķirībā no lapu kokiem tas vienlaikus piepilda telpu ar patīkamu, vieglu skuju aromātu.

Pēc Valsts meža dienesta statistikas datiem, Latvijā lapegļu audzes pašlaik aizņem 780 hektāru. Pateicoties īpašam sveķu sastāvam lapegle netiek pakļauta kaitēkļu «uzbrukumam» un laika gaitā paliek vēl izturīgāka. Ekspluatācijas gaitā lapegles vagondēlis izdala fitoncīdus, kas nokļūstot cilvēka elpceļos, novērš saaukstēšanos un vīrusu saslimšanas, kā arī pozitīvi ietekmē nervu sistēmas darbību.

Egļu augšanai vēlama barības vielām bagātāka augsne nekā priedēm, turklāt egles ļoti slikti pārdzīvo pārpurvošanos. Egle ir izteikta ēnmīle un ilgi var augt zem citiem kokiem. Egles zied maijā, savukārt čiekuri ienākas rudenī – oktobrī. Dabā egļu sēklas ir brūnā krāsā un izbirst pavasarī – martā, aprīlī.

Kad sēkliņas ir iesētas, ir jāatrod piemērota vieta dīgšanai. Vislabāk tās jutīsies istabas temperatūrā. Nedēļu pēc iesēšanas kastīti jāpārceļ uz jaunu, saulaināku mītnes vietu – vislabāk uz palodzes, lai jaunie dīgstiņi neizstīdzētu. Ja stādiņus ir vēlme paaudzēt lielākus un tad stādīt, otrā gada pavasarī tos var izstādīt retāk kādā dārza dobē. Kad stādiņš audzis dobē vēl divus gadus, tad to izstāda mežā vai kādā citā paliekošā vietā. 

Egle ir plaši saimnieciski lietojama: apaļā veidā to izmanto mastiem, stabiem, celtniecības būvbaļķiem, savukārt zāģmateriālus izmanto celtniecībā, mēbeļu rūpniecībā, mūzikas instrumentu darināšanā un citur.

Melnalksnis ir līdz 35 m augsts koks ar tumši brūnu rievainu mizu. Augšanas ātrums līdz 12m 20gadu laikā. Pateicoties labi attīstītai sakņu sistēmai (līdz 4 m) ir ļoti izturīgs pret vēju. Pēc nogulumiem konstatēts, ka alkšņi tagadējā Latvijas teritorijā auguši jau pirmsleduslaikmetā kopā ar eksotiskajiem valriekstiem, zīdkokiem, dažādu sugu eglēm un citiem kokiem.

No visiem kokiem, alkšņi Latvijā uzzied paši pirmie. Taču alksnis bieži vien ir diezgan nīsts koks, jo tam patīk ātri augt vietās, kur tas nav vēlams – grāvju malas, upju un ezeru krastmalas. Melnalksnis ir koku suga ar visai savdabīgām augšanas prasībām; vislabāk tas jūtas vietās ar auglīgu augsni tekošu ūdeņu tuvumā. Tāpēc šī suga labrāt aug vietās, kur daudzi citi koki aug slikti un nelabprāt.

Melnalkšņa koksne tiek izmantota mēbeļu rūpniecībā. Baltalkšņi iecienīti kā labs koks gaļas izstrādājumu žāvēšanai, savukārt melnalkšņa sārtā koksne ir vērtīgāka, sevišķi lietām, kam jāiztur ilgstošs mitrums: muciņām un ūdensizturības dēļ izmantots aku grodiem, pāļiem un notekām. No melnalkšņa darinātas arī koka bļodas.

Koks ar konisku vainagu augstumā līdz 20m, tumši zaļām skujām un līdz 13cm lieliem čiekuriem. Sēklas ap 10 mm garas, izmantojamas uzturā, jo satur līdz 50% augstvērtīgu eļļu. Savvaļā aug Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Urālos un Sibīrijā. Latvijā sastopama diezgan bieži parkos (vairāk Latgalē) un pilsētu apstādījumos. Dekoratīva, ātraudzīga un ziemcietīga suga.

Ciedru riekstu kodolā ir viss cilvēkam nepieciešamais vitamīnu un mikroelementu komplekss, cilvēkam viegli uzņemamā formā, gandrīz visas neaizstājamās aminoskābes.

Fitocīdiem, kuras izdala ciedrs, ir raksturīgas antibakteriālās īpašības. Telpās apšūtās ar ciedru, gaiss ir praktiski sterils, 200-300 bakteriālu šūnu uz 1m3.

Ciedrupriedes apputeksnē vējš, tāpēc tās ieteicams stādīt grupās pa trim vai vairāk. Tās savstarpēji labāk apputeksnēsies, būs bagātāka čiekuru raža.

Zinot par ciedru koksnes noturību pret pūšanu senie ēgiptieši no ciedru materiāla gatavoja savus kuģus.

Priede ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks. Visplašāk izplatītā kokaugu suga Latvijā. Parastās priedes mūža ilgums ir 200-500 gadu. Tā var sasniegt līdz 40 m augstumu. Priedes aug purvos un sausās vietās. Tām ir gara mietsakne, kas ļauj noturēties arī smiltīs, un tikt klāt dziļajiem pazemes ūdeņiem. Priedes spēj augt gan nabadzīgās smiltīs, gan slapjās un purvainās augsnēs. Auglīgās lauksaimniecības augsnēs tās izaug zarainas, ar seklāku sakņu sistēmu, taču atšķirībā no eglēm priedes ir izteiktas saulmīles, un citu koku apēnojums tām ir traucējošs.

Priedi izmanto apaļā veidā stabiem, mastiem un celtniecības materiāliem, kā arī finiera iegūšanai un zāģmateriāliem, savukārt koksni izmanto celulozes rūpniecībā, šķiedru un skaidu plātņu ražošanā.

Priežu pumpuru preparātiem piemīt dezinficējošas un diurētiskas īpašības, bez tam tie sekmē organisma atkrēpošanu.

No parastās priedes iegūst terpentīnu, balzamu, kolofoniju, darvu, ogli un citus produktus, kurus izmanto kā medicīnā, tā arī citās tautas saimniecības nozarēs.

Vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu. Parastais osis ir visizplatītākā ošu suga Eiropā. Osis tiek augstu vērtēts tā ātraudzības, koksnes izturības un elastības dēļ. Latvijas un Baltijas resnākais parastais osis (Fraxinus excelsior). Aug blakus Zīlēniem - latviešu gleznotāja Ģederta Eliasa memoriālam muzejam, kamdēļ ieguvis otru nosaukumu – Eliasa osis.

Latviešu folklorā osis tiek saukts par "aklo", jo laikus nav pamanījis pavasari un tāpēc pēdējais salapo, bet rudenī lapas nomet ātrāk nekā citi koki.

Latviešu amatnieki osi uzskatījuši par labāko lietaskoku tūlīt aiz ozola, jo tam ir smaga, cieta un gluda koksne.

Mūsdienās osi izmanto liekto mēbeļu detaļu, kāpņu margu, sporta piederumu slēpju, airu, hokeja nūju, darba rīku kātu, mūzikas instrumentu gatavošanai. Senāk no oša gatavoja ratu riteņu lokus un ragavu slieces, ratu un ragavu ilksis, cirvju un āmuru kātus, grābekļu zarus.

Ozola līdzinieks un konkurents neder pāļu, stabu un gulšņu izgatavošanai, jo saskarē ar zemi ātri bojājas.

Uzzināt vairāk par bērzu

Mini

Mini

Mini

Mini

Mini

Mini

Mini

Mini

Uzzināt vairāk par lapegli

Uzzināt vairāk par liepu

Uzzināt vairāk par egli

Uzzināt vairāk par priedi

Uzzināt vairāk par melnalksni

Uzzināt vairāk par osi

Uzzināt vairāk par sibīrijas ciedrupriedi

Uzzināt vairāk

Pasūtīt

Pirkt koka podiņā

"Izdīgušos ozoliņus varam nosūtīt "pa pastu" izmantojot kurjeru, pievieno papildus šo cilindru.

Neizdīgušās ozolzīles būs atkal pieejamas tikai rudenī.

Uzzvanat un izdīgušo ozoliņu sapakosim stundas laikā!

Uzzināt vairāk

Uzzināt vairāk

Uzzināt vairāk

Nosūti koku draugam aploksnē!

Katrs no mums kādreiz mājās ejot gar draugu uzdāvnāto ozoliņu ir domājis: "Nez tas kociņš ir jālaista vai nav".

Tad lūk, Zīļuks noteikti zinās precīzu augsnes mitruma līmeni kas nepieciešams tavam ozoliņam.. vai jebkuram citam istabas augam.

Zīļuks pieskatīs tavus istabas augus kamēr neesi mājās, un vakarā tu uzzināsi vai tiem ir pietiekoši daudz gaismas, vai uz palodzes nav par aukstu, vai rīt pa ceļam uz mājām nevaig nopirkt kādu universālo mēslojumu augsnei.