Lapegles – priežu dzimtas (Pinaceae) ģints. Latvijas savvaļas florā lapegle nav. Tās ir introducētas un jau >2 gs. tiek audzētas kā dekoratīvie koki parkos. Lapegle ir vasarzaļi vienmājas skuju koki, saukti arī par skujmetēm. Miza jauniem kokiem gluda, vēlāk izveidojas kreve. Sakņu sistēma spēcīgi attīstīta, ar bagātīgu mikorizu.

Koksne sveķaina, smaga un blīva, ļoti augstvērtīga. Tās kodolkoksne brūngana vai sārtbrūna, aplieva gaišāka, šaura. Skujas mīkstas, lineāras; uz garvasām ir pamīšus, uz īsvasām – pa daudzām pušķos. Strobili attīstās pie iepriekšējā gada dzinuma vai arī vecāku īsvasu galā. Vīrišķie strobili jeb mikrostrobili ir ieapaļi, dzelteni, sievišķie strobili jeb makrostrobili – ieapaļi, gareni, dzeltenzaļi, krēmkrāsas vai sārti. Putekšņi bez gaisa pūslīšiem. Zied reizē ar skuju plaukšanu. Čiekuri nelieli, sēklzvīņas koksnainas, uz katras attīstās 2 spārnainas sēklas. Spārns pieaudzis pie sēklas un nosedz pusi no tās. Čiekuri nokrīt nesadrupuši pēc 2-5 gadiem. Dīgstam 5-7 dīgļlapas, kas pazūd jau 1. g. rudenī.

Lapegle pret gaisa piesārņojumu ir izturīgāka nekā citi mērenā klimata joslas skuju koki. Ātraudzīga, mūža ilgums līdz 600 gadu. Rudenī lapotne ilgi paliek zaļa. Izteikta saulmīle, salizturīga. Daži ekotipi cieš vēlajās pavasara salnās. Augsnes ziņā vidēji prasīga, labāk aug irdenā, mālainā smilts vai smilšmāla augsnē, pārmērīgi mitras augsnes nepanes. No slimībām bīstams t.s. lapegļu vēzis.

Mežaudzēs Eiropas lapegles koksnes pieaugums ievērojami pārsniedz vietējo koku s. koksnes pieaugumu. Simtgadīgas audzes koksnes krāja sasniedz 600 m3/ha (dažkārt 1000 m3/ha). Lielākās pl. un labākās meža kultūras ir Makašēnu novadā, kur Eiropas lapegle atjaunojas arī dabiski, un tur izveidojušās 2. un 3. paaudzes jaunaudzes. Saimnieciski nozīmīga ir ļoti vērtīgā Sibīrijas lapegle koksne, kam fizikāli mehān. īpašības ir labākas nekā Eiropas un Krievijas lapeglei.

© Meža enciklopēdija