Egle

Koks kastē

Parastā egle

Ko tu atradīsi šajā kastītē

Sēklas

Augsne

Māla podiņš

Māla paliktnīts

Pamācība

Kastīte

Saliekot šo visu kopā iegūstam koku kastē

Sūti epastu kokskaste@kokskaste.lv vai zvani +371 2025 2217

Egles (Picea) - priežu dzimtas (Pinaceae) ģints. Latvijā savvaļā aug tikai parastā jeb Eiropas egle (P.abies syn. P.excelsa). Tā ir mūžzaļš 1. lieluma vienmājas skuju koks ar taisnu stumbru un plašu, seklu sakņu sistēmu. Vainags piramidāls. Zari mieturos. Miza jauniem kokiem gluda, vēlāk kļūst zvīņaina. Skujas četršķautņainas (apēnojumā plakanas), 1,2-2,5 cm garas, spīdīgas, tumšzaļas, pie zara piestiprinātas pa 1 ar kātiņu, kas, skujai nobirstot, paliek pie zara. Skujas pie koka paliek 5-7 gadus. Putekšņlapas sakopotas dzeltenos mikrostrobilos iepriekšējā gada dzinumu augšējo skuju žāklēs. Sēklaizmetņi tumšvioletos līdz bāli zaļos makrostrobilos, kas pa 1 attīstās iepriekšējā gada dzinumu galā. Zied V. Apputeksnē vējš. Putekšņu ļoti daudz, tiem katram 2 lidpūslīši, un vējš tos aiznes kilometriem tālu. No makrostrobiliem attīstās iegareni olveidīgi, nokareni čiekuri, kas nogatavojas rudenī. Uz katras sēklzvīņas (čiekurzvīņas) ir 2 spārnainas sēklas (spārns liels, sēklu ietver karotes veidā), kas izbirst nākamā gada IV-V. Izplata vējš. Čiekuri nokrīt veseli, bieži vien gadu vai pat vēlāk pēc sēklu izbiršanas.

Latvijā parastā egle sastopama bieži vien visā teritorijā. Labi aug viegli skābā podzolētā smilšmāla augsnē, kuras virskārtā uzkrājies skābais trūds. Aug tīraudzēs un mistraudzēs ar visām citām Latvijas meža koku sugām. Bieži veido II stāvu. Aizņem 19% Latvijas mežu kopplatības. Sasniedz >40m augstumu un 3,8m apkārtmēru. Mūža ilgums līdz 300 gadu.

Dižākās egles Latvijā ir Īves dižegle Talsu raj. un Upmaļu dižegle Jēkabpils raj. Parastā egle ir ēncietīga (vairākus gadu desmitus var augt noēnojumā), bet vēja neizturīga; cieš no dūmgāzēm un var apsalt vēlajās pavasara salnās. Vairojas ar sēklām. Koksne elastīga, to izmanto celulozes rūpn., celtn., mēbeļrūpn., malkai. Īpatnēja ir t.s. čūsku egle, kam zarojums ļoti blīvs, bet maz II pakāpes zaru vai ir dzeltenīgas skujas. Parasto egli audzē arī apstādījumos pa 1, grupās vai dzīvžogu stādījumos. To bojā daudzi kukaiņi un to kāpuri, gk. vaboles (egļu astoņzobu mizgrauzis) un tauriņi (egļu mūķene, egļu čiekuru tinējs). Lielu ļaunumu nodara arī sakņpiepes izraisītā sakņu trupe.

Parastās egles kultūras ierīko tikai ar stādiem, ko izaudzē, pārskolojot vieng. siltumnīcā audzētus vai divg. lauka apstākļos audzētus sējeņus. Egļu sēklas dīgst gausāk nekā priedes sēklas, tādēļ vēlams stimulēt to dīgtspēju. Egles sēklas jāiestrādā ne dziļāk par 1-1,5 cm. Sausas sēklas sadīgst diezgan vienmērīgi - 1 mēn. laikā, bet nelabvēlīgos laikapstākļos sadīgšana var ilgt pat līdz 45 dienām.

Visās Koks kastē kastītēs atrodas:

• Sēklas

• Augsne

• Māla podiņš

• Māla paliktnīts

• Pamācība

* Egles sēklu izmērs ir ~2mm garš riekstiņš.
Šajā attēlā tās ir attēlotas palielinātas.
Vienā kilogramā ir aptuveni 4 000 000 sēklu.

Parastā egle ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks. Plaši izplatīta kokaugu suga Latvijā - otrajā vietā aiz parastās priedes (Pinus sylvestris). Parastās egles mūža ilgums ir 200-300 gadu. Tā var sasniegt līdz 40 m augstumu.