Bērzu dzimtas (Betulaceae) ģints. Vasarzaļi vienmājas koki un krūmi. Stumbra miza tāss ir balta. Lapas veselas vai daivainas, ar zobainu malu, pamīšas. Ziedi viendzimuma, sakopoti spurdzēs. Vīrišķo ziedu spurdzes garas, cilindriskas, pa 2–4 zaru galos; izveidojas iepriekšējā gada vasarā. Sievišķo ziedu spurdzes īsas, stāvas vai nokarenas, pa 1–2 lapu žāklēs; attīstās pavasarī no īsvasu pumpuriem. Zied lapu plaukšanas laikā. Apputeksnē vējš. Auglis ~3mm garš, plakans divspārnu riekstiņš. Ienākas VII–IX. Izplata vējš. Latvijā savvaļā 4 sugas.

Bērzu audzes aizņem ~29% Latvijas mežu kopplatības. Biežāk sastopams āra jeb kārpainais bērzs (B.pendula syn. B.verrucosa). Tas ir gaismasprasīgs koks ar baltu mizu (tāsi), kas ~20g. veciem kokiem, sākot no stumbra apakšdaļas, pārveidojas par melnu, biezu krevi. Zari nokareni, tievi, gari, kaili, kārpaini (ar lenticelām). Lapas rombiskas, kailas, spīdīgas. Vairojas ar sēklām un celma atvasēm. Labāk aug irdenā, trūdvielām bagātā augsnē. Bieži iesējas atmatās, sastopams arī birztalās tīrumu vidū un veido Latvijai raksturīgu ainavu. Sasniedz 30m augstumu. Mūža ilgums ~150 gadu.

© Meža enciklopēdija